Bosch 0 601 9D8 202 Instructions Manual page 177

utt.), kā arī pirms tā transportēšanas vai uzglabāšanas
vienmēr izņemiet no elektroinstrumenta akumulatoru.
Ieslēdzēja nejauša nospiešana var izraisīt savainojumu.
Iestiprinot darbinstrumentu, sekojiet, lai tas droši
u
ievietotos darbinstrumenta turētājā vai novietotos uz
tā. Ja darbinstruments nav droši iestiprināts turētājā vai
nostiprināts uz tā, tas skrūvēšanas gaitā var izkrist vai
nokrist.
Uzbīdiet nomaināmo darbinstrumentu (12) uz
darbinstrumenta turētāja (1) četrstūra kāta.
Stiprinājuma sistēmas īpatnība ir tāda, ka nomaināmais
darbinstruments (12) novietojas uz darbinstrumenta
turētāja (1) ar nelielu brīvkustību, taču tas neiespaido
elektroinstrumenta funkcionēšanu un darba drošību.
Lietošana
Funkcionēšana
Darbinstrumenta stiprinājuma (1) un tajā iestiprinātā
darbinstrumenta piedziņu nodrošina elektromotors caur
pārnesumu un triecienmehānismu.
Elektroinstrumenta darbība notiek divās fāzēs:
skrūvēšana un pievilkšana (darbojas triecienmehānisms).
Triecienmehānisms ieslēdzas brīdī, kad skrūvju savienojums
ir pieskrūvēts un palielinās dzinēja slodze.
Triecienmehānisms pārveido dzinēja griezes spēku
nepārtrauktā griezes momenta impulsu (triecienu) sērijā.
Atskrūvējot skrūves vai uzgriežņus, darba operācija noris
pretējā secībā.
Automātiska izslēgšanās ABR (ABR = Auto Bolt Release)
(attēls C)
Funkcija ABR nodrošina elektroinstrumenta automātisku
izslēgšanos pēc tam, kad uzgrieznis ir atskrūvēts.
Automātiskās izslēgšanās funkcija ļauj novērst atskrūvētā
uzgriežņa nokrišanu. Funkciju ABR var aktivizēt un
deaktivizēt, nospiežot taustiņu „Automātiska izslēgšanās
(ABR)" (6). Ja funkcija ABR ir aktivizēta, iedegas LED
indikators „Automātiska izslēgšanās (ABR)" (7).
Akumulatora nomaiņas laikā šis iestatījums tiek saglabāts.
Uzsākot lietošanu
Akumulatora ievietošana
Lai novērstu elektroinstrumenta nejaušu ieslēgšanos,
pārvietojiet griešanās virziena pārslēdzēju (8) vidējā
stāvoklī.
No priekšpuses iebīdiet uzlādētu akumulatoru (4)
elektroinstrumenta roktura pamatnē, līdz tas tur droši
fiksējas.
Griešanās virziena izvēle (attēls B)
Ar griešanās virziena pārslēdzēju (8) var mainīt
elektroinstrumenta griešanās virzienu. Ja ir nospiests
ieslēdzējs (9), tas nav iespējams.
Griešanās virziens pa labi: ieskrūvējot skrūves un
pieskrūvējot uzgriežņus, pārvietojiet griešanās virziena
pārslēdzēju (8) līdz galam pa kreisi.
Bosch Power Tools
Griešanās virziens pa kreisi: izskrūvējot vai atskrūvējot
skrūves un noskrūvējot uzgriežņus, pārvietojiet griešanās
virziena pārslēdzēju (8) līdz galam pa labi.
Ieslēgšana un izslēgšana
Lai ieslēgtu elektroinstrumentu, nospiediet ieslēdzēju (9)
un turiet to nospiestu.
Iedegas lampa (10), nedaudz vai līdz galam nospiežot
ieslēdzēju (9) un ļauj apgaismot apstrādes vietu
nepietiekoša apgaismojuma gadījumā.
Lai izslēgtu elektroinstrumentu, atlaidiet ieslēdzēju (9).
Griešanās ātruma regulēšana
Ieslēgta elektroinstrumenta griešanās ātrumu var
bezpakāpju veidā regulēt, mainot spiedienu uz ieslēdzēju
(9).
Viegli nospiežot ieslēdzēju (9) elektroinstrumenta
darbvārpsta sāk griezties ar nelielu ātrumu. Palielinot
spiedienu, pieaug arī griešanās ātrums.
Norādījumi darbam
Kontaktējiet darbinstrumentu ar uzgriezni vai skrūvi
u
tikai laikā, kad elektroinstruments ir izslēgts. Rotējošs
darbinstruments var noslīdēt no skrūves galvas.
Griezes moments ir atkarīgs no triecienu fāzes ilguma.
Maksimālo iegūto griezes momentu veido visu atsevišķo ar
triecieniem radīto griezes momenta impulsu summa.
Maksimālo griezes momentu sasniedz pēc 6–10 sekunžu
ilgas triecienu fāzes. Kad šis laiks ir pagājis, pievilkšanas
moments palielinās tikai mazliet.
Vajadzīgajam pievilkšanas momentam ir jānosaka triecienu
fāzes ilgums. Faktiski iegūtais pievilkšanas moments
vienmēr ir jāpārbauda ar griezes momenta mērīšanas
atslēgu.
Pieskrūvēšana, veidojot cietu, elastīgu un mīkstu
savienojumu
Izmērot griezes momentu, kas veidojas triecienu fāzes laikā,
un ievietojot iegūtās vērtības diagrammā, veidojas griezes
momenta raksturlīkne, kas ilustrē skrūvēšanas procesu.
Raksturlīknes augstums atbilst maksimālajam iegūtajam
griezes momentam, bet raksturlīknes stāvums parāda, cik
ilgā laikā šis moments tiek sasniegts.
Griezes momenta izmaiņu raksturu nosaka šādi faktori.
– Skrūvju vai uzgriežņu cietība
– Starpliku elementa veids (paplāksne, atsperpaplāksne vai
blīve)
– Saskrūvējamo materiālu cietība
– Smērvielu klātbūtne skrūvju savienojumā
Atbilstoši minētajiem faktoriem, izšķirami šādu tipu skrūvju
savienojumi:
– Ciets savienojums veidojas, sastiprinot metālu ar metālu
un kā starpliku elementus lietojot paplāksnes.
Maksimālais griezes moments tiek sasniegts pēc samērā
neilgas triecienu fāzes (stāva raksturlīkne). Nevajadzīgi
ilga triecienu fāze kaitē instrumentam.
– Elastīgs savienojums veidojas, sastiprinot metālu ar
metālu un izmantojot gredzenveida atsperes, plakanās
Latviešu | 177
1 609 92A 6PX | (23.07.2021)