Table of Contents
Advertisement
Available languages
Available languages
OBJ_BUCH-2879-001.book Page 175 Friday, June 3, 2016 12:56 PM
Griešanās virziena izvēle (attēls B)
Lietojot griešanās virziena pārslēdzēju 9, var mainīt elektro-
instrumenta darbvārpstas griešanās virzienu. Taču tas nav ie-
spējams laikā, kad ir nospiests ieslēdzējs 10.
Griešanās virziens pa labi: ieskrūvējot skrūves un pie-
velkot uzgriežņus, pārvietojiet griešanās virziena pārslēdzēju
9 līdz galam pa kreisi.
Griešanās virziens pa kreisi: izskrūvējot vai atskrūvējot
skrūves un noskrūvējot uzgriežņus, pārvietojiet griešanās vir-
ziena pārslēdzēju 9 līdz galam pa labi.
Ieslēgšana un izslēgšana
Lai ieslēgtu elektroinstrumentu, nospiediet ieslēdzēju 10 un
turiet to nospiestu.
Lai izslēgtu elektroinstrumentu, atlaidiet ieslēdzēju 10.
Lai taupītu enerģiju, ieslēdziet elektroinstrumentu tikai tad, kad
tas tiek lietots.
Griešanās ātruma regulēšana
Instrumenta griešanās ātrumu var regulēt bezpakāpju veidā,
mainot spiedienu uz ieslēdzēju 10.
Viegli nospiežot ieslēdzēju 10, darbvārpsta sāk griezties ar
nelielu ātrumu. Palielinot spiedienu, pieaug arī griešanās āt-
rums.
Griešanās ātruma/triecienu biežuma
priekšiestādīšana
Ar taustiņu 6 var 3 pakāpēs izvēlēties vajadzīgo griešanās āt-
rumu/triecienu biežumu. Vairākkārt nospiediet taustiņu 6, līdz
griešanās ātruma indikatorā 7 kļūst redzama vēlamā grieša-
nās ātruma vērtība. Izvēlētais iestādījums tiek saglabāts instru-
menta atmiņā.
Optimālais darbvārpstas griešanās ātrums/triecienu biežums
ir atkarīgs no apstrādājamā materiāla īpašībām, un to nosaka
praktisku mēģinājumu ceļā.
Lampas „PowerLight" ieslēgšana un
izslēgšana
Lai ieslēgtu lampu 11, nospiediet taustiņu 8. Lai lampu 11
izslēgtu, no jauna nospiediet taustiņu 8.
Norādījumi darbam
Kontaktējiet darbinstrumentu ar uzgriezni vai
skrūvi tikai laikā, kad elektroinstruments ir iz-
slēgts. Rotējošs darbinstruments var noslīdēt no skrūves
galvas.
Griezes moments ir atkarīgs no triecienu fāzes ilguma. Maksi-
mālais iegūtais griezes moments triecienu fāzes laikā veidojas
kā visu atsevišķo griezes momenta impulsu summa. Maksimā-
lais griezes moments tiek sasniegts pēc 6–10 sekunžu ilgas
triecienu fāzes. Paejot šim laikam, skrūvju pievilkšanas mo-
ments pieaug tikai nedaudz.
Katram triecienu fāzes ilgumam atbilst noteikts skrūvju pievilk-
šanas moments. Lai noteiktu skrūvju pievilkšanas faktisko mo-
mentu, jālieto īpaša atslēga griezes momenta mērīšanai.
Cieti, atsperīgi un mīksti skrūvju
savienojumi
Izmērot griezes momentu, kas veidojas triecienu fāzes laikā,
un ievietojot iegūtās vērtības diagrammā, veidojas raksturlīk-
ne, kas ilustrē skrūvēšanas procesu. Raksturlīknes augstums at-
bilst maksimālajam iegūtajam griezes momentam, bet rakstur-
līknes stāvums parāda, cik ilgā laikā šis moments tiek sa-
sniegts.
Griezes momenta izmaiņu raksturu nosaka šādi faktori.
• Skrūvju vai uzgriežņu cietība
• Starpliku elementa veids (paplāksne, atsperpaplāksne vai
blīve)
• Saskrūvējamo materiālu cietība
• Smērvielu klātbūtne skrūvju savienojumā
Atbilstoši minētajiem faktoriem, izšķirami šādu tipu skrūvju sa-
vienojumi.
• Ciets savienojums veidojas, sastiprinot metālu ar me-
tālu un kā starpliku elementus izmantojot paplāksnes.
Maksimālais griezes moments tiek sasniegts pēc samērā
neilgas triecienu fāzes (stāva raksturlīkne). Nevajadzīgi il-
ga triecienu fāze kaitē instrumentam.
• Atsperīgs savienojums veidojas, sastiprinot metālu
ar metālu, taču kā starpliku elementus izmantojot atsper-
gredzenus, plakanas atsperpaplāksnes, sprostpaplāk-
snes, kā arī, lietojot skrūves un uzgriežņus ar konisku sēžu
vai pagarinošos elementus.
• Mīksts savienojums veidojas, sastiprinot, piemēram,
metālu ar koku vai kā starpliku elementus lietojot svina vai
šķiedru materiāla paplāksnes.
Elastīgam vai mīkstam skrūvju savienojumam maksimālais
skrūvju pievilkšanas moments ir mazāks, nekā cietam skrūvju
savienojumam. Taču triecienu fāzei jābūt ievērojami ilgākai.
175
Advertisement
Table of Contents
