Hilti TE 16 Operating Instructions Manual page 157

strukciju nedrîkst nekådå veidå mainît. Nelietojiet
kontaktdakßas salågotåjus, ja elektroinstruments
caur kabeli tiek savienots ar aizsargzeméjuma
˚édi. Neizmainîtas konstrukcijas kontaktdakßa, kas
piemérota kontaktligzdai, ¬auj samazinåt elektriskå
trieciena sañemßanas risku.
b) Darba laikå nepieskarieties sazemétiem priekßme-
tiem, pieméram, caurulém, radiatoriem, plîtîm
vai ledusskapjiem. Pieskaroties sazemétåm virs-
måm, pieaug risks sañemt elektrisko triecienu.
c) Nelietojiet elektroinstrumentu lietus laikå, netur-
iet to mitrumå. Mitrumam iek¬üstot instrumentå,
pieaug risks sañemt elektrisko triecienu.
d) Nenesiet un nepiekariet elektroinstrumentu aiz
elektrokabe¬a. Neraujiet aiz kabe¬a, ja vélaties
atvienot instrumentu no elektrotîkla kontaktligzdas.
Sargåjiet elektrokabeli no karstuma, e¬¬as, asåm
ß˚autném un instrumenta kustîgajåm da¬åm. Bojåts
vai samezglojies elektrokabelis var büt par céloni
elektriskajam triecienam.
e) Darbinot elektroinstrumentu årpus telpåm, izman-
tojiet tå pievienoßanai vienîgi tådus pagarinå-
tåjkabe¬us, kuru lietoßana årpus telpåm ir at¬auta.
Lietojot elektrokabeli, kas piemérots darbam årpus
telpåm, samazinås risks sañemt elektrisko triecienu.
5.1.3 Personiskå droßîba
a) Darba laikå saglabåjiet paßkontroli un rîkojieties
saskañå ar veselo sapråtu. Pårtrauciet darbu, ja
jütaties noguris vai atrodaties alkohola, narkotiku
vai medikamentu izraisîtå reibumå. Strådåjot ar
elektroinstrumentu, pat viens neuzmanîbas mirklis
var büt par céloni nopietnam savainojumam.
b) Izmantojiet individuålos darba aizsardzîbas lîd-
zek¬us un darba laikå vienmér nésåjiet aizsarg-
brilles. Individuålo darba aizsardzîbas lîdzek¬u (putek¬u
aizsargmaskas, neslîdoßu apavu un aizsarg˚iveres
vai ausu aizsargu) pielietoßana atbilstoßi elektro-
instrumenta tipam un veicamå darba rakstu-ram ¬auj
izvairîties no savainojumiem.
c) Nepie¬aujiet elektroinstrumenta patva¬îgu ies-
légßanos. Pirms pievienoßanas elektrotîkla kon-
taktligzdai pårliecinieties, ka instrumenta iesléd-
zéjs atrodas ståvoklî "IZSL‰GTS". Pårnesot instru-
mentu, ja pirksts atrodas uz ieslédzéja, kå arî, pie-
vienojot to barojoßajam elektrotîklam laikå, kad instru-
ments ir ieslégts, viegli var notikt nelaimes gadîjums.
d) Pirms instrumenta ieslégßanas neaizmirstiet izñemt
no tå reguléjoßos instrumentus vai skrüvatsléga.
Patronatsléga vai skrüvjatsléga, kas instrumenta ies-
légßanas brîdî nav izñemta no tå, var radît savaino-
jumu.
e) Strådåjot ar elektroinstrumentu, ieturiet stingru
ståju. Darba laikå vienmér saglabåjiet lîdzsvaru
un centieties nepaslîdét. Tas atvieglos instrumenta
vadîbu neparedzétås situåcijås.
f) Izvélieties darbam piemérotu ap˙érbu. Darba laikå
nenésåjiet brîvi plandoßas drébes un rotaslietas.
Netuviniet matus, ap˙érbu un aizsargcimdus instru-
Printed: 07.07.2013 | Doc-Nr: PUB / 5070798 / 000 / 00
menta kustîgajåm da¬åm. Va¬îgas drébes, rotaslie-
tas un gari mati var ie˚erties instrumenta kustîgajås
daŒs.
g) Ja elektroinstrumenta konstrukcija ¬auj tam pie-
vienot åréjo putek¬u atsükßanas vai savåkß-
anas/uzkråßanas ierîci, sekojiet, lai tå tiktu pie-
vie-nota elektroinstrumentam un pareizi darbo-
tos. Pielietojot putek¬u atsükßanu vai savåkß-
anu/uzkråßanu, samazinås to kaitîgå ietekme uz strå-
dåjoßås personas veselîbu.
5.1.4 Akumulatora elektroinstrumentu lietoßana
a) Pirms akumulatora pievienoßanas elektro-
instrmentam pårliecinieties, ka tas ir izslégts.
Akumulatora ievietoßana ieslégtå instrumentå var
büt par céloni nelaimes gadîjumam.
b) Akumulatora uzlådei lietojiet tikai tådu uzlådes
ierîci, ko ir ieteikusi elektroinstrumenta ra otåjfirma.
Katra uzlådes ierîce ir paredzéta tikai noteikta tipa
akumulatoram, un mé˙inåjums to lietot cita tipa aku-
mulatoru uzlådei var novest pie uzlådes ierîces un/vai
akumulatora aizdegßanås.
c) Pievienojiet elektroinstrumentam tikai tådu aku-
mulatoru, ko ir ieteikusi instrumenta ra otåjfirma.
Cita tipa akumulatoru lietoßana var novest pie elek-
troinstrumenta un/vai akumulatora aizdegßanås.
d) Laikå, kad akumulators ir atvienots no elektro-
instrumenta, nepie¬aujiet, lai tå kontakti saskar-
tos ar saspraudém, monétåm, atslégåm, naglåm,
skrüvém vai citiem nelieliem metåla priekßme-
tiem, kas varétu izraisît îsslégumu. Laikå, kad aku-
mulators ir atvienots no elektro-instrumenta, nepie¬aujiet,
lai tå kontakti saskartos ar saspraudém, monétåm,
atslégåm, naglåm, skrüvém vai citiem nelieliem
metåla priekßme-tiem, kas varétu izraisît îsslégumu.
e) Nepareizi lietojot akumulatoru, no tå var izplüst
ß˚idrais elektrolîts. Nepie¬aujiet, ka elektrolîts
nonåktu saskaré ar ådu. Ja tas tomér nejaußi ir
noticis, noskalojiet elektrolîtu ar üdeni. Ja elek-
trolîts nonåk acîs, nekavéjoties griezieties pie
årsta. No akumulatora izplüdußais elektrolîts var
izsaukt ådas iekaisumu vai pat apdegumu.
f) Savlaicîgi notîriet un uzasiniet griezoßos darbin-
strumentus. Rüpîgi kopti instrumenti, kas apgådåti
ar asiem griezéjinstrumentiem, ¬auj strådåt daudz
raΩîgåk un ir vieglåk vadåmi.
g) Lietojiet vienîgi tådus elektroinstrumentus, papild-
piederumus, darbinstrumentus utt., kas paredzéti
attiecîgajam pielietojuma veidam un/vai ir piem-
éroti attiecîgajam instrumentam. Bez tam jåñem
vérå arî konkrétie darba apståk¬i un pielietojuma
îpatnîbas. Elektroinstrumentu lietoßana citiem
mér˚iem, nekå to ir paredzéjusi raΩotåjfirma, ir bîs-
tama un var novest pie neparedzamåm sekåm.
5.1.5 Apkalpoßana
a) Nodroßiniet, lai instrumenta remontu veiktu kva-
lificéts personåls, nomaiñai izmantojot ori˙inå-
lås rezerves da¬as un piederumus. Tikai tå iespé-
lv
153