Skil 5840 Original Instructions Manual page 131

4) ELEKTROINSTRUMENTU LIETOŠANA UN APKOPE
a) Nepārslogojiet elektroinstrumentu. Katram darbam
izvēlieties piemērotu instrumentu. Elektroinstruments
darbosies labāk un drošāk pie nominālās slodzes.
b) Nelietojiet elektroinstrumentu, ja ir bojāts tā
ieslēdzējs. Elektroinstruments, ko nevar ieslēgt un
izslēgt, ir bīstams lietošanai un to nepieciešams
remontēt.
c) Pirms elektroinstrumenta apkopes, regulēšanas vai
darbinstrumenta nomaiņas atvienojiet tā
kontaktdakšu no barojošā elektrotīkla vai izņemiet
no tā akumulatoru. Šādi iespējams samazināt
elektroinstrumenta nejaušas ieslēgšanās risku.
d) Elektroinstrumentu, kas netiek darbināts, uzglabājiet
piemērotā vietā, kur tas nav sasniedzams bērniem
un personām, kuras neprot rīkoties ar instrumentu.
Ja elektroinstrumentu lieto nekompetentas personas,
tas var apdraudēt cilvēku veselību.
e) Rūpīgi veiciet elektroinstrumenta apkalpošanu.
Pārbaudiet, vai kustīgās daļas darbojas bez
traucējumiem un nav iespīlētas, vai kāda no daļām
nav salauzta vai bojāta, vai katra no tām pareizi
funkcionē un pilda tai paredzēto uzdevumu.
Nodrošiniet, lai bojātās daļas tiktu savlaicīgi
nomainītas vai remontētas pilnvarotā remontu
darbnīcā. Daudzi nelaimes gadījumi notiek tāpēc,
ka elektroinstruments pirms lietošanas nav pienācīgi
apkalpots.
f) Savlaicīgi notīriet un uzasiniet griezošos
darbinstrumentus. Rūpīgi kopti instrumenti, kas
apgādāti ar asiem griezējinstrumentiem, ļauj strādāt
daudz ražīgāk un ir vieglāk vadāmi.
g) Lietojiet vienīgi tādus elektroinstrumentus,
papildpiederumus, darbinstrumentus utt.,
kas paredzēti attiecīgajam pielietojuma veidam.
Bez tam jāņem vērā arī konkrētie darba apstākļi un
pielietojuma īpatnības. Elektroinstrumentu lietošana
citiem mērķiem, nekā to ir paredzējusi ražotājfirma, ir
bīstama un var novest pie neparedzamām sekām.
5) APKALPOŠANA
a) Nodrošiniet, lai Instrumenta remontu veiktu
kvalificēts personāls, nomaiņai izmantojot oriģinālās
rezerves daļas un piederumus. Tikai tā iespējams
panākt instrumenta ilgstošu un nevainojamu darbību
bez atteikumiem.
DARBA DROŠĪBAS NOTEIKUMI RIPZĀĢIEM
RISKA FAKTORI
• Turiet rokas drošā attālumā no zāģa darbības
zonas un rotējošā zāģa asmens; brīvo roku
novietojiet uz instrumenta priekšējā roktura
(vadot instrumentu ar abām rokām, gūt savainojumu
no zāģa asmens nav iespējams)
• Nepieskarieties ar rokām apstrādājamā priekšmeta
apakšējai daļai (ripzāģa aizsargs nevar nodrošināt
aizsardzību no zāģa asmens apstrādājamā priekšmeta
apakšpusē)
• Iestādiet zāģēšanas dziļumu atbilstoši apstrādājamā
priekšmeta biezumam (darba gaitā apstrādājamā
priekšmeta apakšpusē redzamās zāģa asmens zobu
daļas augstumam jābūt mazākam par pilnu asmens
zobu augstumu)
• Neturiet zāģējamo priekšmetu rokās un neatbalstiet
to pret kāju (lai mazinātu savainojumu gūšanas risku,
novērstu zāģa asmens iestrēgšanu un nezaudētu
kontroli pār instrumentu, ir ļoti svarīgi pareizi atbalstīt
apstrādājamo priekšmetu)
• Ja zāģēšanas laikā pastāv iespēja zāģa asmenim
skart kādu apslēptu elektropārvades līniju vai
instrumenta elektrokabeli, turiet ripzāģi tikai aiz tā
izolētās satvervirsmas (zāģa asmenim skarot
spriegumnesošu vadu, spriegums var nonākt uz
instrumenta neizolētajām metāla daļām, radot risku
saņemt elektrisko triecienu)
• Veicot garenzāģēšanu, lietojiet paralēlo vadotni vai
izmantojiet kā vadotni priekšmeta taisno malu
(tas palielina zāģēšanas precizitāti un samazina zāģa
asmens iestrēgšanas iespējamību)
• Lietojiet zāģa asmeņus ar pareizu centrālās atveres
izmēru un formu (apaļu vai rombveida) (zāģa asmeņi,
kuru centrālā atvere neatbilst ripzāģa darbvārpstas
noturvirsmai, rotē ekscentriski, traucējot instrumenta
normālu vadību)
• Neizmantojiet nolietotas vai bojātas zāģa asmens
starplikas vai noturuzgriežņus (šīs detaļas ir īpaši
paredzētas ripzāģa asmeņiem, lai nodrošinātu optimālu
darba kvalitāti un drošību)
KAS VAR IZSAUKT ATSITIENU
• Par atsitienu sauc negaidītu ripzāģa reakciju, tā
asmenim iestrēgstot apstrādājamajā materiālā vai
novirzoties no zāģējuma līnijas, kā rezultātā instruments
strauji pārvietojas augšup no apstrādājamā priekšmeta
darba veicēja virzienā
• Ja, zāģējumam aizveroties, zāģa asmens tiek stingri
iespiests, tas pēkšņi apstājas, kā rezultātā
elektrodzinēja radītais reaktīvais spēks liek
instrumentam strauji pārvietoties darba veicēja virzienā
• Ja zāģēšanas laikā zāģa asmens noliecas sānu virzienā
vai novirzās no zāģējuma līnijas, tā aizmugurējās malas
zobi var iestrēgt zāģējamā kokmateriāla virskārtā, liekot
asmenim izrauties no zāģējuma vietas un pārvietoties
darba veicēja virzienā
KĀ IZSARGĀTIES NO ATSITIENA
Atsitiens parasti rodas instrumenta nepareizas lietošanas
rezultātā un no tā var izvairīties, ievērojot šādus
noteikumus
• Stingri turiet instrumentu ar abām rokām, satverot
to tādā veidā, lai izturētu atsitiena reaktīvā spēka
iedarbību; pie tam nestāviet uz vienas līnijas ar zāģa
asmeni, bet gan vienā vai otrā pusē no tā (atsitiens
var izraisīt pēkšņu zāģa pārvietošanos darba veicēja
virzienā, taču, veicot vajadzīgos piesardzības
pasākumus, atsitiena reaktīvā spēka iedarbību
iespējams kontrolēt)
• Ja zāģa asmens iestrēgst vai arī zāģēšana tiek
pārtraukta kādu citu iemeslu dēļ, atlaidiet ripzāģa
ieslēdzēju un turpiniet turēt instrumentu nekustīgi,
līdz zāģa asmens pilnīgi apstājas; nekādā gadījumā
neizņemiet instrumenta asmeni no zāģējuma un
nevelciet ripzāģi atpakaļ, kamēr zāģa asmens vēl
atrodas kustībā, jo tas var izsaukt atsitienu
(noskaidrojiet zāģa asmens iestrēgšanas iemeslus un
veiciet pasākumus to novēršanai; izvairieties no tādu
priekšmetu zāģēšanas, kuros atrodas naglas vai skrūves)
131