Table of Contents
Advertisement
Available languages
Available languages
Aizsardzība pret dziļo izlādi
Litija – jonu akumulators ir aizsargāts pret dziļo izlādi. Ja aku-
mulators ir izlādējies, īpaša aizsardzības sistēma izslēdz elek-
troinstrumentu; šādā gadījumā darbinstruments pārtrauc
griezties.
Norādījumi darbam
Kontaktējiet darbinstrumentu ar uzgriezni vai
skrūvi tikai laikā, kad elektroinstruments ir iz-
slēgts. Rotējošs darbinstruments var noslīdēt no skrūves
galvas.
Griezes moments ir atkarīgs no triecienu fāzes ilguma. Maksi-
mālais iegūtais griezes moments triecienu fāzes laikā veidojas
kā visu atsevišķo griezes momenta impulsu summa. Maksimā-
lais griezes moments tiek sasniegts pēc 6–10 sekunžu ilgas
triecienu fāzes. Paejot šim laikam, skrūvju pievilkšanas mo-
ments pieaug tikai nedaudz.
Katram triecienu fāzes ilgumam atbilst noteikts skrūvju pievilk-
šanas moments. Lai noteiktu skrūvju pievilkšanas faktisko mo-
mentu, jālieto īpaša atslēga griezes momenta mērīšanai.
Cieti, atsperīgi un mīksti skrūvju savie-
nojumi
Izmērot griezes momentu, kas veidojas triecienu fāzes laikā,
un ievietojot iegūtās vērtības diagrammā, veidojas raksturlīk-
ne, kas ilustrē skrūvēšanas procesu. Raksturlīknes augstums at-
bilst maksimālajam iegūtajam griezes momentam, bet rakstur-
līknes stāvums parāda, cik ilgā laikā šis moments tiek sa-
sniegts.
Skrūvju pievilkšanas maksimālā griezes momenta orientējošās vērtības
Vērtības ir sniegtas Nm un aprēķinātas nospriegotam profilam 90 % līmenī no plastiskās deformācijas punkta (pie berzes ko-
eficienta μ
= 0,12). Lai kontrolētu skrūvju pievilkšanas faktisko momentu, jālieto īpaša atslēga griezes momenta mērīšanai.
kop
Izturības kategorija atbil-
stoši DIN 267
M 6
M 8
M 10
M 12
Ieteikumi
Ieskrūvējot garas liela izmēra skrūves cietā materiālā, ie-
teicams izveidot vadotnes urbumu, kura diametrs ir vienāds ar
skrūves vītnes iekšējo diametru, bet dziļums ir aptuveni
skrūves garuma.
Standarta skrūves
3.6
4.6
5.6
2.71
3.61
4.52
6.57
8.7
11
13
17.5
22
22.6
30
37.6
2
/
3
Griezes momenta izmaiņu raksturu nosaka šādi faktori.
• Skrūvju vai uzgriežņu cietība
• Starpliku elementa veids (paplāksne, atsperpaplāksne vai
blīve)
• Saskrūvējamo materiālu cietība
• Smērvielu klātbūtne skrūvju savienojumā
Atbilstoši minētajiem faktoriem, izšķirami šādu tipu skrūvju sa-
vienojumi.
• Ciets savienojums veidojas, sastiprinot metālu ar me-
tālu un kā starpliku elementus izmantojot paplāksnes.
Maksimālais griezes moments tiek sasniegts pēc samērā
neilgas triecienu fāzes (stāva raksturlīkne). Nevajadzīgi il-
ga triecienu fāze kaitē instrumentam.
• Atsperīgs savienojums veidojas, sastiprinot metālu
ar metālu, taču kā starpliku elementus izmantojot atsper-
gredzenus, plakanas atsperpaplāksnes, sprostpaplāk-
snes, kā arī, lietojot skrūves un uzgriežņus ar konisku sēžu
vai pagarinošos elementus.
• Mīksts savienojums veidojas, sastiprinot, piemēram,
metālu ar koku vai kā starpliku elementus lietojot svina vai
šķiedru materiāla paplāksnes.
Elastīgam vai mīkstam skrūvju savienojumam maksimālais
skrūvju pievilkšanas moments ir mazāks, nekā cietam skrūvju
savienojumam. Taču triecienu fāzei jābūt ievērojami ilgākai.
4.8
6.6
5.8
4.8
5.42
6.02
11.6
13.1
14.6
23
26
29
40
45
50
no
Paaugstinātas
izturības skrūves
6.8
6.9
8.8
7.22
8.13
9.7
17.5
19.7
23
35
39
47
60
67
80
10.9
12.9
13.6
16.2
33
39
65
78
113
135
162
Advertisement
Table of Contents
