ZOLL Cool Line CL-2295AE/8700-0781-40 Instructions For Use Manual page 109

1. Katetrs jānovieto tā, lai tā distālais gals atrastos augšējā dobajā
vēnā virs tās savienojuma ar labo priekškambari un paralēli
asinsvada sieniņai. Lai pārliecinātos, ka katetrs neatrodas labajā
priekškambarī vai kambarī, veicams rentgenizmeklējums.
Katetra distālajam galam jāatrodas līmeniski virs nepāra vēnas
vai trahejas ķīļa, to nosaka tas, kura vieta labāk vizualizējama.
2. Centrālie vēnu katetri var izraisīt šādas komplikācijas:
priekškambara vai kambara perforācija, sirds tamponāde,
gaisa embolija, katetra embolija, krūšu limfvada lacerācija,
bakterēmija, septicēmija, tromboze, nejauša artērijas punkcija,
hematomas veidošanās, asiņošana, nervu bojājums un disritmija.
3. Visi Luera vītņu savienojumi un apvalki kārtīgi jānostiprina,
lai novērstu gaisa emboliju vai šķidruma vai asins zudumu.
4. Katetru vai vadstīgu nekādā gadījumā nedrīkst pārvietot ar
pārmērīgu spēku. Jūtot pretestību, jāveic rentgenizmeklējums,
lai noteiktu pretestības cēloni.
5. Vadstīgas nokļūšana sirds labajā daļā var izraisīt disritmiju,
kūlīša labā zara blokādi, kā arī asinsvada, priekškambara
vai kambara perforāciju.
6. Katetra uzpildīšanai izmantojams tikai sterils fizioloģiskais
šķīdums. Tas ir katetrā cirkulējošais šķidrums.
7. Katetrs regulāri jāpārbauda, lai pārliecinātos gan par plūsmas
ātrumu un pārsēja drošumu, gan arī par to, vai katetrs
atrodas pareizajā vietā un vai Luera vītņu savienojumi ir droši.
Lai pārbaudītu, vai katetra stāvoklis nav mainījies, izmantojamas
centimetru atzīmes. Ar daudzu lūmenu balonkatetriem saistīts
risks ir zāļu neizmantošana, piemēram, zāļu neievadīšana
pa infūziju lūmeniem.
8. Tikai rentgenizmeklējums var apliecināt, ka katetra gals nav
nokļuvis sirdī un vēl aizvien atrodas paralēli asinsvada sieniņai.
Ja katetra stāvoklis ir mainījies, veic rentgenizmeklējumu,
lai apstiprinātu katetra gala atrašanās vietu.
9. Lai paņemtu asins paraugu, uz laiku atslēdz pārējos infūziju
portus, caur kuriem tiek ievadīts šķīdums.
10. Asins parauga ņemšanai izmanto tikai 30 cc vai mazāku šļirci.
11. Spirts un acetons var vājināt korpusa materiāla struktūru.
Tāpēc, ievadot spirtu saturošas zāles un izmantojot spirtu un
acetonu, lai veiktu katetra parasto apkopi, jārīkojas piesardzīgi.
Katetra attīrīšanai no recekļiem nedrīkst izmantot spirtu.
12. Lai katetru nesabojātu, izmanto tikai ZOLL katetra fiksācijas
sistēmu no komplekta.
13. Ja aizsērējuša katetra skalošanai vai recekļu iztīrīšanai izmanto
šļirci, kuras tilpums ir mazāks par 10 ml, var izraisīt noplūdes
lūmenos vai katetra plīsumu.
14. Infūzijām nedrīkst izmantot oranžo IN (Ieplūdes) un OUT
(Aizplūdes) Luera vītņu savienojumu, jo tad terapeitiskais
process nenotiks.
15. Drudža cēlonis pacientiem var būt infekciozs un/vai neinfekciozs.
Drudzis ir iespējamas infekcijas pazīme, tā mazināšanai ik dienu
ļoti rūpīgi jānovērtē citas infekcijas pazīmes.
16. Ievadot zāles, ko var ietekmēt zema temperatūra (piemēram,
4 °C), jārīkojas piesardzīgi. Mannītu saturoši šķīdumi ātri reaģē
uz temperatūras maiņu, tos nedrīkst ievadīt caur katetru, izņemot
gadījumu, kad strauji ievada mannīta šķīdumu, kura koncentrācija
nepārsniedz 20%, un pēc tam skalo ar fizioloģisko šķīdumu.
Lai pa pilienam vai ar infūziju sūkni ievadītu mannīta šķīdumu,
kura koncentrācija pārsniedz 20%, jālieto atsevišķa līnija.
17. Sirds tamponāde. Pastāvīgo katetru ievietošana labajā
priekškambarī ir prakse, kuras sekas var būt sirds perforācija
un tamponāde. Mediķiem, kas ievada centrālo venozo katetru,
ir jāzina par šo potenciāli letālo komplikāciju, lai neievadītu katetru
pārāk tālu, salīdzinot ar pacienta ķermeņa izmēru. Pastāvīgā
katetra gala atrašanās vieta pēc ievietošanas ir jāpārbauda,
veicot rentgenizmeklējumu. Centrālos vēnu katetrus nedrīkst
ievietot labajā priekškambarī, izņemot gadījumu, ja tie ir īpaši
nepieciešami specifiskām, relatīvi īsām procedūrām, piemēram,
gaisa embola aspirācijai neiroķirurģiskas operācijas laikā.
Tomēr šādas procedūras ir riskantas, tās rūpīgi jānovēro
un jākontrolē.
18. Katetrs ir klāts ar heparīnu. Tas var izraisīt vai saasināt
iepriekšēju heparīna ierosināto trombocitopēniju (HIT).
BRĪDINĀJUMS! Kad infūziju komplektus/injekciju sistēmas
pieslēdz ZOLL katetriem, nedrīkst pārsniegt 100 psi/689 kPa.
19. Ķermeņa temperatūras pazemināšana pacientiem – hipotermija
var saasināt dažus slimīgus stāvokļus. Hipotermijas laikā rūpīgi
jākontrolē pacienta homeostāze.
• Sirds ritma traucējumi – gan bradikardija, gan kambaru
tahiaritmija.
• Asinsreces un koagulācijas funkcijas. Pacienti ar asinsreces
vai koagulācijas funkciju traucējumu risku hipotermijas
laikā rūpīgi jānovēro.
• Asins gāzu un pH analīze. Hipotermija izmaina miera pH
. Ārstiem ir jāzina par šādu temperatūras
un PaCO
2
iedarbību uz analīžu rezultātu.
• Ilgstoša hipotermija nomāc imūno atbildreakciju un plaušu
funkciju.
20. Pārklāto vadstīgu nedrīkst pārvietot, virzīt un/vai izvilkt caur
metālisku kanili vai adatu. Pārvietojot, virzot un/vai izvelkot
caur metālisku ierīci, var sairt un/vai atdalīties ārējais pārklājums,
tādējādi pārklājuma materiāls var palikt asinsvados, kas var
izraisīt neparedzētas blakusparādības (skatīt tālāk) un papildu
iejaukšanās nepieciešamību.
• Sterils iekaisums vai granulomas pieejas vietā.
• Plaušu embolija.
• Plaušu infarkts.
• Miokarda embolija.
• Miokarda infarkts.
• Emboliskais insults.
• Smadzeņu infarkts.
• Audu nekroze.
• Nāve.
BRĪDINĀJUMS! Intralumināla noplūde
Intralumināla noplūde starp fizioloģiskā šķīduma un infūziju
lūmeniem atgadās reti, taču var izraisīt katetra atteici. Šādas
atteices gadījumā pacientā tiks ievadīts sterils fizioloģiskais
šķīdums no dzesēšanas kontūra. Intralumināla noplūde parasti
būs saistīta ar šķidruma zuduma trauksmi, kas pārtrauks sistēmas
darbu. ŠĶIDRUMA LĪMEŅA TRAUKSMES IR JĀPĀRBAUDA
VIENMĒR. Dzesēšanas kontūrs ir slēgtas cilpas sistēma –
šķidruma zuduma trauksmes parasti liecina par pārtraukumu
kaut kur šajā slēgtajā cilpā. Šķidruma zuduma trauksmes
gadījumā vienmēr jāpārbauda katetra un sākuma komplekta
veselums (norādījumi tālāk tekstā).
Katetra veseluma pārbaude
1. Pārtrauc pults darbību.
2. No katetra atvieno sākuma komplektu. Ar aseptisku metodi
kārtīgi uzliek uzgaļus gan katetram, gan sākuma komplektam.
3. Sterilu 10 ml šļirci ar bīdāmu uzgali piepilda ar sterilu
fizioloģisko šķīdumu.
4. Šļirci pievieno katetra IN (Ieplūdes) Luera savienotājam
un noņem OUT (Aizplūdes) uzgali. Ievada 10 ml fizioloģiskā
šķīduma – tam jāizplūst no OUT (Aizplūdes) Luera savienotāja.
5. Uzliek uzgali OUT (Aizplūdes) Luera savienotājam un atsūc
5 cc vakuuma. To saglabā vismaz 10 sekundes. Šļircē jānokļūst
apmēram 4 ml fizioloģiskā šķīduma, bet ne asinīm, turklāt ir
jāspēj saglabāt šo vakuumu.
6. Mazina vakuumu un no jauna uzliek uzgali IN (Ieplūdes) Luera
savienotājam.
109/131